Un atkal Bella

Šī dziesma par sunīti Bellu,

kas Dankumu pagalmā mīt,

tai acis tik lielas un skumjas

pat tad, ja tai saku: "Labrīt!"

Es dziedu par sunīti Bellu,

diez, kaķim vai labu tā vēl.

Tā celsies un palīdzēs vistai

uz debesīm ātrāk tikt.

Jo sunītei, sunītei Bellai

tik laba, tik laba ir sirds.

Tik laba, ka sāp tā no glāsta,

Un jāpažēlo tā ir.

Es satieku Bellu ik dienu,

tā badīga pretī man skrien

kaut mammucis septiņreiz dienā

Belliņu baro arvien.

Bet sunītei, sunītei Bellai

tik laba, tik laba ir sirds,

Jo aitai un kaķim, un vistai

Pie debesīm zvaigznes jau mirdz.

Nav komentāru

Komentēt